Publisko IP piešķiršanu var veikt divos veidos, pirmais ir publisko IP kopas segmentēšana maršrutēšanas nolūkos /30 segmenti, lai klientiem piešķirtu maršrutētus publiskos IP, otrs veids ir ģenerēt porta pāradresāciju, tas ļaus, ka lietotājs saņem publisko IP, tomēr tā nebūs publiska IP, kuru var pārvaldīt klients, jo tā nekad netiks saņemta klienta maršrutētājā.

Publisku IP adrešu piešķiršana klientiem tiek veikta, izmantojot vairākas metodes, un tās var atšķirties atkarībā no tīkla mēroga, interneta pakalpojumu sniedzēja (ISP) un IP adrešu pārvaldības politikām. Tālāk ir sniegts pārskats par to, kā tiek piešķirti publiskie IP:

1. Statiskā sadale

• Tieši no ISP: Dzīvojamā vai mazā biznesa vidē ISP abonentam var piešķirt vienu vai vairākas statiskas publiskās IP adreses. Šīs adreses nemainās, ja vien ISP tīkls netiek pārkonfigurēts vai klients nepieprasa izmaiņas. Piešķiršana tiek veikta manuāli, un klients savā ierīcē (maršrutētājā, ugunsmūrī) konfigurē statisko IP adresi saskaņā ar ISP norādījumiem.
• Uzņēmuma un datu centru vidēs: uzņēmumi vai subjekti, kuriem ir nepieciešamas vairākas publiskas IP adreses, var saņemt adrešu bloku (piemēram, /29, /28 utt.), ko tie pārvalda iekšēji, piešķirot noteiktas adreses serveriem, tīkla ierīcēm vai citiem pakalpojumiem, kuriem nepieciešama piekļuve no ārpusē.

2. Dinamiskā piešķiršana

• DHCP (Dynamic Host Configuration Protocol): ISP, kas piedāvā dinamiskus savienojumus, DHCP tiek izmantots, lai klientiem automātiski piešķirtu publiskās IP adreses. Kad ierīce izveido savienojumu ar ISP tīklu, tā veic DHCP pieprasījumu, un ISP DHCP serveris piešķir tai publisku IP no pieejamo adrešu kopas. Šī adrese laika gaitā var mainīties, īpaši, ja ierīce tiek atvienota un atkal pievienota pēc noteikta laika.

3. NAT (tīkla adrešu tulkošana)

• Viens IP vairākiem klientiem: Tā kā trūkst IPv4 adrešu, interneta pakalpojumu sniedzēji izmanto NAT, lai ļautu vairākiem klientiem koplietot vienu publisku IP adresi. Šajā gadījumā klienti savās ierīcēs saņem privātas IP adreses, un interneta pakalpojumu sniedzējs savā tīklā izmanto NAT ierīci, lai, piekļūstot internetam, šīs privātās adreses pārvērstu publiskā adresē. Tas ir izplatīts dzīvojamos rajonos.

4. CGNAT (pārvadātāja līmeņa NAT)

• Liela mēroga NAT: līdzīgs tradicionālajam NAT, taču daudz plašākā mērogā. ISP izmanto CGNAT, lai vienlaikus piešķirtu vienu un to pašu publisko IP adresi simtiem vai pat tūkstošiem klientu, izmantojot īpašus portus, lai atšķirtu katra klienta trafiku. Tas palīdz mazināt IPv4 adrešu trūkumu, taču var radīt problēmas ar noteikta veida ienākošajiem savienojumiem vai pakalpojumiem, kuriem nepieciešama portu kartēšana.

5. IPv6

• Masveida IP piešķiršana: līdz ar IPv6 un tā praktiski neierobežotās adrešu telpas parādīšanos interneta pakalpojumu sniedzēji var tieši piešķirt unikālas IPv6 adreses visām savām klientu ierīcēm, novēršot vajadzību pēc NAT. Piešķiršana var būt statiska vai dinamiska, līdzīgi kā IPv4, taču ar iespēju vajadzības gadījumā katrai ierīcei piešķirt vairākas adreses.

Katrai no šīm metodēm ir savas priekšrocības un trūkumi, un vienas no otras izvēle ir atkarīga no konkrētajām tīkla vajadzībām, ISP politikām un tehniskajiem ierobežojumiem.