NAT izmantošana pār NAT, kas pazīstama arī kā dubultā NAT vai ķēdes NAT, notiek, ja divas vai vairākas ierīces tīklā veic tīkla adreses tulkošanu pēc kārtas.

Lai gan NAT ir noderīga tehnoloģija IP adrešu saglabāšanai un tīkla drošības palielināšanai, vairāku NAT slāņu ieviešana var radīt vairākas problēmas un trūkumus:

1. Konfigurācijas sarežģītība un problēmu novēršana

• Paaugstināta sarežģītība: katrs NAT slānis pievieno jaunu konfigurācijas slāni, kas var sarežģīt tīkla projektēšanu un pārvaldību.
• Problēmu risināšanas grūtības: dubultā NAT var padarīt tīkla problēmu diagnostiku sarežģītāku, jo IP adreses tiek tulkotas vairākas reizes, aizsedzot datu pakešu faktisko izcelsmi.

2. Savienojamības un saderības problēmas

• NAT šķērsošana: Lietojumprogrammām un pakalpojumiem, kuriem nepieciešams izveidot ienākošos savienojumus, piemēram, tiešsaistes spēlēm, VPN un multivides serveriem, var rasties problēmas, kas darbojas aiz vairākiem NAT slāņiem NAT caurlaides grūtību dēļ.
• Nesaderība: daži protokoli un lietojumprogrammas nav paredzēti vairāku adrešu tulkošanai, un, ja tos izmanto divu NAT vidē, tie var neizdoties vai uzrādīt pasliktinātu veiktspēju.

3. Tīkla veiktspēja

• Papildu aizkave: katra ierīce, kas veic NAT, pakešu apstrādē ievieš nelielu aizkavi. Lai gan šī aizkave parasti ir minimāla, tā var uzkrāties dubultā NAT scenārijos, ietekmējot laika ziņā jutīgu lietojumprogrammu, piemēram, VoIP zvanu un tiešsaistes spēļu, veiktspēju.
• Resursu izmantošana: ierīces, kas veic NAT, patērē CPU un atmiņas resursus, lai uzturētu adreses tulkošanas tabulu. Duālā NAT vidē šie resursi var tikt patērēti ātrāk, kas var ietekmēt ierīces veiktspēju.

4. Drošības vadība

• Drošības sarežģījumi: Lai gan var šķist, ka papildu NAT slānis piedāvā lielāku drošību, tas faktiski var sarežģīt efektīvas drošības politikas ieviešanu, īpaši, ja runa ir par pakešu pārbaudi un ielaušanās novēršanu.
• Drošības atjauninājumi: Vairāku NAT ierīču atjaunināšana un pareiza konfigurēšana var būt grūtāka, palielinot drošības ievainojamību risku.

5. IP adrešu pārvaldības ierobežojumi

• Privāto adrešu trūkums: Lielos tīklos dubultā NAT var veicināt pieejamo IP adrešu trūkumu, jo katram NAT slānim ir nepieciešams savs privāto IP adrešu diapazons, lai tas darbotos.

Risinājumi un alternatīvas

Lai izvairītos no problēmām, kas saistītas ar dubulto NAT, var apsvērt vairākas alternatīvas:

• DMZ konfigurācija: Ierīču, kurām nepieciešama piekļuve no ārpuses, ievietošana DMZ var palīdzēt izvairīties no dažiem NAT sarežģījumiem, salīdzinot ar NAT.
• UPnP (universāls Plug and Play) o NAT-PMP (NAT portu kartēšanas protokols): ļauj noteiktām ierīcēm un lietojumprogrammām dinamiski konfigurēt NAT noteikumus, atvieglojot NAT pārvietošanos.
• IPv6: IPv6 pieņemšana novērš nepieciešamību pēc NAT, nodrošinot pietiekami daudz IP adrešu, lai visām ierīcēm piešķirtu unikālas adreses.

Rezumējot, lai gan NAT ir vērtīgs rīks noteiktos kontekstos, tā izmantošana vairākos slāņos rada vairākas problēmas, kas var ietekmēt tīkla funkcionalitāti, veiktspēju un pārvaldību. Rūpīga tīkla arhitektūras novērtēšana un alternatīvu apsvēršana var palīdzēt mazināt šos trūkumus.