Vienlaicīga darbība ar IPv4 un IPv6, kas pazīstama kā divu steku darbība, ir izplatīta prakse pārejā uz IPv6.

Lai gan tas piedāvā elastību, lai sazinātos, izmantojot abas interneta protokolu versijas, tas rada arī noteiktas īpašas problēmas un drošības problēmas.

Šeit mēs izpētām dažas no šīm problēmām un to, kā tās var mazināt.

Drošības problēmas divpakāpju darbībā

1. Sarežģīta konfigurācija: nepieciešamība uzturēt divus protokolu stekus var sarežģīt tīkla konfigurāciju. Nepareiza konfigurācija var atstāt atklātas drošības ievainojamības, piemēram, nedrošus portus vai nepareizi konfigurētus pakalpojumus, ko var izmantot uzbrucēji.
2. Atšķirīgas drošības politikas: dažos gadījumos IPv4 ieviestās drošības politikas netiek automātiski replicētas IPv6, atstājot nepilnības, kuras varētu izmantot. Tas jo īpaši attiecas uz ugunsmūriem, piekļuves kontroles sarakstiem (ACL) un citiem trafika filtrēšanas pasākumiem.
3. Redzamības un zināšanu trūkums: Daudzi uzraudzības un drošības rīki ir piemērotāki IPv4 nekā IPv6. Tas var radīt neskaidrības par to, kas notiek IPv6 trafikā, tādējādi apgrūtinot ļaunprātīgu darbību atklāšanu.
4. Protokola specifiskie uzbrukumi: dažus IPv6 līdzekļus, piemēram, adreses automātisko konfigurāciju un galvenes paplašinājumu, var izmantot, lai veiktu konkrētus uzbrukumus, kas nav iespējami IPv4. Piemēram, uz ICMPv6 balstīti pastiprināšanas uzbrukumi vai nepareizi konfigurētu paplašinājumu galveņu izmantošana.

Drošības riska mazināšana

1. Konsekventa politika: Pārliecinieties, vai drošības politikas, ugunsmūra konfigurācijas un ACL ir konsekventi abiem protokoliem. IPv4 piemērotie noteikumi ir jāpārskata un jāpielāgo, lai tie būtu piemērojami arī IPv6.
2. Drošības rīku atjaunināšana: izmantojiet drošības un uzraudzības rīkus, kas pilnībā atbalsta gan IPv4, gan IPv6. Tas nodrošina, ka var atklāt jebkādu ļaunprātīgu trafiku neatkarīgi no izmantotā protokola.
3. Izglītība un apmācība: apmāca tīkla administratorus un drošības personālu par IPv6 specifiku un drošības izaicinājumiem. Pareizas zināšanas ir ļoti svarīgas, lai pareizi konfigurētu sistēmas un reaģētu uz drošības incidentiem.
4. Stingra pārbaude: regulāri veiciet iespiešanās pārbaudi un drošības auditus abiem protokoliem. Tas palīdz identificēt un mazināt ievainojamības, kas, iespējams, tika ignorētas sākotnējās konfigurācijas vai turpmāko tīkla izmaiņu laikā.
5. Drošs tīkla dizains: jau no paša sākuma izveidojiet tīklu, paturot prātā drošību, izmantojot tīkla segmentācijas paņēmienus, drošības zonējumu un, ja nepieciešams, trafika šifrēšanu.

Darbošanās divu steksu vidē palielina sarežģītību, taču ar pareizu politiku un praksi riskus var efektīvi pārvaldīt.

Lai nodrošinātu abu protokolu drošību, ir nepieciešama proaktīva pieeja un pastāvīga modrība, lai pielāgotos mainīgajai draudu ainavai.