Jā, IPv6 notiek kaut kas līdzīgs tam, kas notiek IPv4 attiecībā uz kompromitētu adrešu apstrādi, lai gan pastāv atšķirības, kā tās tiek risinātas IPv6 adrešu telpas rakstura un struktūras dēļ.

IPv4 publiskas IP adreses, kas tiek izmantotas ļaunprātīgām darbībām, piemēram, surogātpasta, pakalpojuma atteikuma (DoS) uzbrukumiem, pikšķerēšanai vai ļaunprātīgas programmatūras izplatīšanai, var tikt iekļautas melnajos sarakstos (pazīstami arī kā bloķēšanas vai melnie saraksti).

Šos sarakstus izmanto tīkla administratori, interneta pakalpojumu sniedzēji (ISP) un drošības lietojumprogrammas, lai filtrētu trafiku un bloķētu saziņu no šīm apdraudētajām adresēm.

Izmantojot IPv6, vispārējā pieeja paliek nemainīga: ja IPv6 adrese tiek izmantota ļaunprātīgai darbībai, par to var arī ziņot un pievienot melnajiem sarakstiem. Tomēr milzīgais IPv6 pieejamo adrešu skaits rada papildu problēmas un atšķirības, kā šīs situācijas tiek risinātas.

1. Plašāka adrešu telpa: Tā kā IPv6 ir ievērojami lielāka adrešu telpa nekā IPv4, iespēja atkārtoti izmantot noteiktu IP adresi ir daudz mazāka. Tas var ietekmēt melno sarakstu pārvaldību un izpildi, jo atsevišķu adrešu izsekošana un pārvaldība var būt sarežģītāka.
2. Apakštīkla piešķiršana: IPv6 apakštīkla piešķīrumi parasti ir lielāki nekā IPv4. Daudzos gadījumos organizācijai tiek piešķirts viss IPv6 adrešu bloks (piemēram, /48 prefikss vai pat lielāks). Tas var radīt situācijas, kad, ja viena adrese šajā blokā ir atzīmēta kā ļaunprātīga darbība, visu bloku var ietekmēt melnie saraksti atkarībā no tā, kā dažādi operatori un pakalpojumi pārvalda sarakstus.
3. Segmentācija un apkopošana: veids, kā IPv6 adreses tiek grupētas un pārvaldītas maršrutēšanas nolūkos, var ietekmēt arī melno sarakstu piemērošanu. Segmentēšanas un apkopošanas metodes var ietekmēt melno sarakstu efektivitāti un to, kā noteiktas adreses vai adrešu bloki tiek identificēti iekļaušanai sarakstos.
4. Vadība un uzraudzība: Izmantojot IPv6, iespējams, būs jāpielāgo rīki un paņēmieni trafika pārraudzībai un tīkla drošības pārvaldībai, lai efektīvi risinātu lielāku adrešu telpu un iespējamo trafika segmentāciju. Tas ietver to, kā tiek atklātas ļaunprātīgas darbības un uz tām reaģē.

Rezumējot, lai gan jēdziens par apdraudētu IP adrešu iekļaušanu melnajā sarakstā attiecas gan uz IPv4, gan IPv6, drošības un trafika filtrēšanas pārvaldības stratēģijas un rīki var būt jāpielāgo abu protokolu strukturālo un mēroga atšķirību dēļ.