Tīkla maskēšana, plaši pazīstama kā tīkla adrešu tulkošana (NAT), ir paņēmiens, ko datortīklos izmanto, lai modificētu tīkla adreses datu pakešu galvenēs to pārsūtīšanas laikā, parasti ar mērķi pārkartot IP adresi no vienas adrešu telpas. citam.

Tas tiek darīts dažādu iemeslu dēļ, piemēram, lai nodrošinātu papildu drošību, slēpjot iekšējās IP adreses, vai ļautu vairākām ierīcēm koplietot vienu publisku IP adresi.

Pamatdarbība

Tīkla maskēšana parasti tiek veikta tīkla ierīcē, piemēram, maršrutētājā vai ugunsmūrī, kas darbojas kā starpnieks starp iekšējo (privāto) tīklu un ārējo (publisko) tīklu, piemēram, internetu.

Kad ierīce privātā tīklā vēlas piekļūt internetam, maršrutētājs pārveido sūtītājas ierīces privāto IP adresi par maršrutētājam piešķirto publisko IP adresi. Šis process ir pazīstams kā izejas NAT vai SNAT (avota NAT).

Galvenie mērķi

1. IP adrešu saglabāšana: ļauj vairākām ierīcēm privātā tīklā koplietot vienu publisku IP adresi. Tas ir ļoti svarīgi pieejamo IPv4 adrešu trūkuma dēļ.
2. Drošība: Slēpjot tīkla iekšējās IP adreses, NAT nodrošina drošības līmeni, jo iekšējā tīklā esošo ierīču reālās IP adreses nav tieši pakļautas internetam.
3. Vienkāršība un ērtības: atvieglo tīkla pārvaldību, neprasot katrai ierīcei būt unikālai publiskai IP adresei. Tas ir īpaši noderīgi mājas tīkliem un maziem uzņēmumiem.

NAT veidi

• Statisks NAT: pastāvīgi piešķir publisku IP adresi noteiktai privātai IP adresei. Tas ir noderīgi pakalpojumiem, kas pieejami no interneta, piemēram, tīmekļa vai pasta serveriem.
• Dinamiskais NAT: Kartē jebkuru pieejamo publisko IP adresi no adrešu kopas uz privātu IP adresi, kad vien nepieciešams. Tas ir izplatīts vispārējai piekļuvei internetam iekšējiem lietotājiem.
• PAT (ostas adreses tulkošana) o Pārslogots NAT: dinamiskā NAT variants, kas ļauj vairākām ierīcēm koplietot vienu publisku IP adresi, diferencējot savienojumus pēc porta numura. Tas ir NAT veids, ko visbiežāk izmanto mājas un mazo biroju tīklos.

Apsvērumi

Lai gan NAT sniedz ievērojamas priekšrocības drošības un adrešu pārvaldības ziņā, tas var arī radīt sarežģījumus noteiktos scenārijos, piemēram, nepieciešamība pēc papildu konfigurācijām, lai nodrošinātu konkrētus ienākošos savienojumus (portu pāradresācija), un iespējamās problēmas ar lietojumprogrammām, kas ir jutīgas pret adresēm ostas.

Ieviešot IPv6 un tā plašo adrešu telpu, dažas no problēmām, ko NAT cenšas atrisināt, var kļūt mazāk aktuālas, lai gan globālā pāreja uz IPv6 joprojām notiek.