IPv6 neizmanto to pašu adrešu klašu sistēmu, kas atrodama IPv4, ko sauc par klasēm balstītu adresēšanu (A, B, C, D un E klases).

Šī shēma tika aizstāta IPv4 ar CIDR (Classless Inter-Domain Routing) adresēšanu 90. gados, lai uzlabotu adrešu piešķiršanas efektivitāti, un kopš tās izveides tā pilnībā nepastāv IPv6.

Adresēšana IPv6:

1. Adreses struktūra: IPv6 izmanto 128 bitu adreses, kas nodrošina daudz lielāku adrešu telpu nekā IPv4. Šī plašā adrešu telpa nodrošina ievērojamu elastību adrešu piešķiršanā un pārvaldībā, neizmantojot klašu sistēmu.

2. IPv6 adrešu veidi: Klašu vietā IPv6 ir vairāki adrešu veidi, kas definēti dažādiem mērķiem, un katram ir savs prefikss, kas norāda tā funkciju. Daži no visizplatītākajiem veidiem ir:

• Unicast adreses: Tos izmanto savstarpējai saziņai. Tajos ietilpst:
  • Globālā Unicast: Līdzīgi kā publiskās adreses IPv4, tās ir globāli unikālas un tiek izmantotas saziņai internetā.
  • Lokālā saite: Unikālas adreses tikai viena tīkla segmenta kontekstā. Tos izmanto saziņai lokālajā tīklā bez globālā prefiksa nepieciešamības.
  • Unikāls vietējais: Līdzīgi kā privātām adresēm IPv4 (piemēram, A, B, C klases adreses iekšējās lietošanas ziņā), šīs adreses ir paredzētas lietošanai lokālajos tīklos un nav maršrutējamas internetā.
• Multiraides adreses: Tie aizstāj IPv4 apraides adreses un tiek izmantoti informācijas pārsūtīšanai vairākiem uztvērējiem.
• Anycast adreses: Tie ir piešķirti vairāk nekā vienam interfeisam, bet dažādos mezglos, ļaujot paketes nosūtīt uz tuvāko adresi, kas koplieto šo Anycast adresi.

3. Apakštīkls IPv6: Adrešu piešķiršanai IPv6 vairumam apakštīklu parasti tiek izmantots prefiksa garums /64, lai gan tas ir elastīgs un var atšķirties atkarībā no organizatoriskām vai tehniskajām vajadzībām. Šī elastība novērš nepieciešamību pēc fiksētām adrešu klasēm un ļauj efektīvāk izmantot adrešu telpu.

Secinājums:

IPv6 tika izstrādāts tā, lai tas būtu elastīgāks un efektīvāks nekā IPv4, tādējādi novēršot vajadzību pēc klases sistēmas, izmantojot pielāgojamāku un plašāku pieeju adrešu pārvaldībai.

Tas veicina labāku tīkla plānošanu un izmantošanu, kā arī lielāku ilgtermiņa mērogojamību.